Liels bija mans pārsteigums, kad sākot mācīties padziļināti par augsni, iepazinos ar augsnes definīciju.

Izrādās augsnes pamatā ir ne tikai minerālvielas, makroelementi un mikroelementi, augsnes daļiņas(smilts un māls), organiskais materiāls, ko parasti nosakām ar granulometriskā sastāva noteikšanas metodēm un laboratorijas palīdzību un kas tiek uzskatīti par noteicošajiem rādītājiem, bet arī oglekļa daudzums un mikroorganismu daudzveidība.

Šobrīd ir veikti vairāki pētījumi, kuros tieši mikroorganismu daudzveidība un aktivitāte cieši korelē ar auga veselību, lielumu un masu. Un nevis NPK un mikroelementu daudzums, bet tieši mikrobioloģiskā pasaule.

Augsnes zinātnes tēvs, zinātnieks Hans Jenny savā formulējumā godpilno vietu piešķīris mikroorganismiem, kopā ar minerāliem un organisko materiālu.

Augsne ir auglīga, tātad ar zināmu mikroorganismu aktivitāti, turpretī nogulumiežu(smilts un māla) maisījums nav augsne. Šis maisījums drīzāk pielīdzināms netīrumiem.

Protams, augsnei atrodoties dabā, tur būs lielāka vai mazāka mikroorganismu aktivitāte un mūsu pašu spēkos ir šo aktivitāti paaugstināt, pirmkārt, samazinot ķīmisko līdzekļu lietošanu.

Lietojot pesticīdus, mēs iznīcinām 30-60% mikroorganismu konkrētajā vietā. Iznīcinām ne tikai kaitīgos organismus, bet arī vajadzīgos. Atkal un atkal lietojot, veicinām dabiskās imunitātes un dabisko ienaidnieku samazināšanos.

Laika gaitā, pēc pētījumiem, pēdējo 50gadu laikā, pesticīdu lietotais apjoms US ir palielinājies 20x (Googlē apskatāmas grafikas un statistikas dati par dažādām valstīm).

Viela pārdomām.

Noteikti rakstīšu vēl par šo tēmu un to, ko varam darīt labāk un kā uzlabot mūsu izjaukto līdzsvaru Dabā.

Tikmēr zemāk filmiņa ar to, kā dzīve pulsē mikropasaulē.