Pieauguša cilvēka organismā ir vairāk kā 2kg baktēriju, sēņu, mikoplazmu, amēbu, vienšūņu utt. Bez šīm baktērijām cilvēks dzīvot nevar.

Baktērijām ir milzīga nozīme arī augsnē.

Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa. Tās ir mikroskopiskas un lielākoties sastāv no vienas šūnas, kas ir nosacīti vienkārša — tai trūkst šūnas kodola, citoskeleta un organoīdu, kā mitohondriju un hloroplastu. Tādus organismus kā baktērijas sauc par prokariotiem, bet pārējos organismus, kuriem ir daudz sarežģītākas šūnas, sauc par eikariotiem.

Labvēlīgos apstākļos ļoti ātri vairojas. Kalpo par barību daudziem citiem organismiem augsnē, tāpēc ir lielā vairumā.

Lielākā daļa zemē esošo baktēriju atrodas miera stāvoklī un atdzīvojas tikai tad, kad tām ir labvēlīgi apstākļi, tāpēc sezonas laikā to dažādība ir krietni atšķirīga.

Sēnes un baktērijas ir galvenās organisko vielu noārdītājas. Baktērijas galvenokārt barojas, noārdot «zaļo materiālu», jo tās labāk pārstrādā vienkāršos cukurus nekā sarežģītākus oglekļa savienojumus.

Ko baktērijas dara?

Tādas baktēriju ģintis kā Azotobacter, Azospirillum, Clostridium un Rhizobium piesaista no gaisa slāpekli un pārvērš to augam pieejamā formā(pieejamas arī Bioefekta ražotajā produkcijā tepat, Latvijā);

uzlabo augsnes struktūru un augsnes agregāciju, augsnes barības vielu pārstrādi un ūdens pārstrādi;

Baktēriju ekskrementi un atliekas kalpo par mēslojumu augam;

Rada simbiotiskas attiecības ar augu saknēm (rizobija, mikorizas sēnītes, aktinomiceti, diazotrofiskās baktērijas);

Baktērijas ražo augu augšanas hormonus un ir augu kaitēkļu, parazītu vai slimību antagonisti (biokontroles līdzekļi), kā arī ražo citas vielas, kas stimulē augu augšanu.

1676. gadā pirmo reizi baktērijas optiskajā mikroskopā ieraudzīja un pēc tam aprakstīja nīderlandiešu dabas pētnieks Antonijs van Lēvenhuks.

Novērtēsim to, ko ar neapbruņotu aci neredzam.